Draudzīgs veļas pulveris vecākiem ar bērniem.
Visiem jaunajiem vecākiem viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir
nodrošināt bērnu drēbīšu izmazgāšanu tā, lai tās pēc
mazgāšanas būtu bērnam nekaitīgas un drošas. Tādējādi teju
no bērna piedzimšanas brīža, un gudri vecāki pat agrāk, meklē
labāko, nekaitīgāko veļas pulveri. Jo gandrīz visi Latvijas
iedzīvotāji zina, ka mazgājot bērnu drēbes ar parastiem,
sintētikas pārpildītiem veļas pulveriem, var izraisīt dažādus
ādas iekaisumus un niezi bērniem.
Lai atrastu piemērotāko bērnu drēbīšu mazgāšanas līdzekli, ir nopietnāk jāinteresējas par piedāvājumu veikalos, jāsalīdzina dažādu līdzekļu sastāvi un jācenšas saprast, kuros no tiem ir vairāk un kuros vispār nav sintētisko sastāvdaļu.
Katra veļas mazgāšanas līdzekļa sastāvā ir virsmas aktīvās vielas, kas mazgājot veļu, atdala netīrumus un taukvielas no drēbju struktūras. Bez virsmas aktīvajām vielām, veļas mazgāšana atgādina skalošanas procesu, taču, ja kā jau senos laikos zināja, - “kas par daudz, tas par skādi”. Ja virsmas aktīvo vielu ir pār pārēm, un tās ir stipri aktīvas, tad pat intensīvi skalojot, visas tās ārā no drēbēm dabūt nevar un kā rezultātā izmazgātās drēbes var kairināt ādu. Īpaši aktuāli tas ir tiem mazgāšanas līdzekļiem, kas tiek darināti nevis uz ziepju bāzes, bet ražoti izmantojot sintētiskās virsmas aktīvās vielas.
Taču veļas mazgāšanas līdzekļu sastāvā parasti ietilpst ne tikai virsmas aktīvās vielas, bet arī krāsvielas, balinātāji, aromatizatori, parabēni, veļas kondicionieri, dažādi emulgatori, šķidinātāji, fermenti un konservanti. Ļoti bieži nav iespējams precīzi noteikt, konkrēti kāda mazgāšanas līdzekļa sastāvdaļa izraisa ādas iekaisumus, niezi bērnam. Vieglāks ceļš ir atrast citu, maigākas iedarbības veļas mazgāšanas līdzekli, kurā nav lieku un ādai nelabvēlīgu vielu.
Lai šo uzdevumu vecākiem padarītu vieglāku jau kādu laiku darinu ziepju pulveri veļai, kas ne tikai ir saudzīgs pret ādu un drēbēm, bet arī gana ekonomisks un pat ekoloģisks.
Ziepes tagad vāru Ķemeru minerālūdenī.

Vārot
ziepes Sēlijā, izmantoju ābolus no savām nesertificētajām un
ekoloģiski nepārbaudītajām ābelēm, arī ūdens tika ņemts no
akas un nevis no ūdensvada. Pārceļot ziepju vārīšanu uz
Ķemeriem, dārzā ābelēm arī nav nekāda ekoserta un cita
birokrātu apzieģelēta papirčika, taču arī akas vairs nav.
Tā
nu pirmās Ķemeru ziepju porcijas nācās vārīt “krāna ūdenī”.
Kā jau ierasts, pats arī izmantoju savas ziepes, un... kaut kā
savādākas tās tika tapušas. Domāju tā un šitā, bet nekādi
gudrāks netiku, jo receptes mainījis nebiju, visas tās pašas
izejvielas no tiem pašiem piegādātājiem, kā vienmēr. Arī dažs
labs no manu ziepju mīļotājiem teica, ka tās ziepes izjūtot
drusciņ savādāk....
Pēc ilgiem meklējumiem, versijām un hipotēzēm, radās doma, ka pie tām ziepju sajūtu izmaiņām vaina meklējama “krāna ūdenī”. Jo ja jau vīna un alus garša ļoti lielā mērā ir atkarīga no ūdens, tad aiz ko tāpat nevarētu būt ar ziepēm?! Tādēļ, nolēmu atgriezties pie “dzīva” ūdens izmantošanas savu ziepju vārīšanā. Mineralizēta ūdens izmantošana ziepju vārīšanā nav nekas jauns, arī tradicionālās Marseļas veļas ziepes tika vārītas izmantojot ūdeni no Vidusjūras.
Man vienkārši ir paveicies ar ļoti lielajām izvēles iespējām. Ķemeru apkārtnē līdz mūsu dienām atklāti ap 30 dabisko minerālūdens avotu ar trīs veidu dziednieciskiem minerālūdeņiem. Sērūdeņraža, nātrija hlorīda un broma minerālūdens ir dabas dāvanas, ko izmantot ārstniecībā un ziepju vārīšanā. Veikalos to nopirkt nevar, taču ikvienam un arī man ir iespēja aizbraukt uz Ķemeriem pie sēravota paviljona ”Ķirzaciņas” vai uz Jaunķemeru sērūdeņraža avotiņu vai arī uz citu vietu un sapildīt ūdeni traukos. Ķemeru minerālūdeņi uzlabo ogļhidrātu, tauku, olbaltumvielu un minerālu vielmaiņu organismā, atjauno bojātu orgānu struktūru, uzlabo šūnu elpošanas aktivitāti, mazina sāpes, iekaisumu un tūsku.
Ziepēm izmantoju Lūžņu grāvja sēravota ūdeni, kas tika atklāts 19.gs beigās rokot meliorācijas grāvi. Šis minerālūdens avots atrodas mežā un nav saistīts ar Ķemeru pilsētā esošajiem avotiem, tam ir arī augstāka sērūdeņraža koncentrācija ~ 48 mg/l un mineralizācijas pakāpe ~ 2,65 g/l. Tas nozīmē, ka iekšķīgai lietošanai tas ir drusciņ par stingru, bet ādai tas ir tāds, ko jebkurš aptieķnieks un ziepnieks ieteiks.
Uz
avotu var notikt pa meža ceļu, ūdens smelšanai tur ir izbūvēta
ērta estakāde jebšu
laipa ar caurumu vidū.
Tā, kā mierīgie civiliedzīvotāji un atpūtnieki uz turieni dodas
reti, tad savus ūdens krājumus varu papildināt pēc vajadzības,
nekonkurējot ar tūristiem un citiem interesentiem.
14.augusts Ķemeru svētku 20gadības svinību tirdziņš.
Sen, ļoti sen nebij stāvējis zem debesīm un tirgojis savas
ziepes. Lai ccik tas dīvaini nebūtu, bet tirdziņu epopeja man nav
beigusies dēļ kroņgripas, kas klejo pa pasauli un Latviju, tā ir
mana personīgā izvēle.
Tad kad sāku savu Sēlijas ziepju
projektu, tad svarīgi bija tirdziņi, lai cilvēki redzētu manas
ziepes, taptu uzrunāti un tās izmēģinātu. Bet tagad, vairāk kā
padsmit, gadu senais projekts neprasa atrādīties, tagad cilvēki ne
tikai zin manas ziepes un tās ir izmēģinājuši, daudzi cilvēki
ir ne tikai redzējuši pašas ziepes un baudījuši to lietošanu,
bet arī ir raudzījuši pašu ziepju vārīšanas procesu. Tādēļ
pamazām to tirdziecības procesu digitalizēju, un šobrīd dēļ
visiem ierobežojumiem cilvēki internettirdzniecību uztver stipri
nesāpīgi un pat pozitīvi. Arī ziepju iepakojums nekādi nesekmē
tiešu ziepju tirgošanos tirdziņos.
Taču visām lietām,
parādībām un padarīšanām mēdz būt izņēmumi, un labi ja šie
izņēmumi ir patīkami, un pat priecīgi. Viens šāds patīkams
izņēmums bija Ķemeros rīkotā Ķemeru svētku tirdziņš,
tirdziņs kurā netika dalīti ne viesi ne arī dalībnieki,
tirdziņš, kuru organizēja Irēna
Romanovska, kopā ar Ķemeru Nacionālā parka fondu. Un tā kā
tagad Ziepnīca un es rezidējam Ķemeros, tad pats liktenis man
lēmis piedalīties šajā pasākumā. Laiks bija labs, ļaudis bija
izsalkuši pēc pasākuma, un bija jau iesildīti ar Ķemeru parka
atklāšanas pirmo dienu. Tā, ka ziepes ar prieku ceļoja no manis
pie pircējiem.
Turpinot par ziepju sastāvdaļām – kokosriekstu eļļa
Kokosriekstu tauki, eļļa vai sviests, ir apzīmējums laikam populārākai ziepju sastāvdaļai, kas nodrošina to, ka ziepes ne tikai rokās slīd un puto, bet arī veic mazgājošās funkcijas. No svešās zemēs iegūtām sastāvdaļām līdzīgas īpašības piemīt stipri dārgākajai babassū riekstu eļļai un palmu kauliņu eļļai. Ja vēlas izmantot tikai Latvijā dabonāmās sastāvdaļas, tad ziepēs vajadzēs vārīt vai nu sviestu vai arī aitu taukus. Ziepnīcas sākotnējā darbības periodā, tā arī darīju. Tad arī radās tik ļoti patīkamā piparmētru-priežu ēterisko eļļu kombinācija Sēlijas ziepēs. Taču Latvijas produkts /sviests vai aitu tauki/, ziepēm deva vāju taču raksturīgu smaržu, kas ne katram patika. Tā kā, es to gribu, vai nē, nākas izmatot svešās zemēs iegūtas eļļas, lai arī ir mūsu zemnieki ražo ziepēs izmantojamas sastāvdaļas ar līdzīgām īpašībām.
Kokosriekstu eļļa pieder lauru eļļu grupai. Šai eļļu grupai raksturīgs augsts piesātināto taukskābju saturs, kas nosaka to cieto konsistenci. Ziepes ar kokosriekstu eļļu ir piemērota visiem ādas tipiem. Kokosriekstu eļļa un palmu kauliņu eļļa ir piemērotākie produkti normālas un veselīgas ādas uzturēšanai bez būtiskām novirzēm no normas.
Kokosriekstu eļļa ziepēm dod lielu taču nestabilu putu. Ikdienas lietošanas ziepēs kokosriekstu eļļa sastāda ne vairāk par 1/3 daļu no taukiem, pretējā gadījumā ziepes var sākt nedaudz sausināt ādu.
Kokosriekstu eļļas ziepes satur vitamīnus E un K, dažādus polifenola savienojumus un citus antioksidantus, kas palīdz novērst brīvo radikāļu veidošanos un apturēt to kaitīgo iedarbību uz ādas šūnām. Turklāt antioksidantu efekti var notīrīt plankumus un paātrināt rētu un pūtīšu sadzīšanu, padarot ādu gludu, jauneklīgu un veselīgu.
Kokosriekstu eļļas ziepes ķermenim var dot mitrinošu aizsardzību pret ādas iekaisumu un kairinājumu.
Ziepnieks ziepes vāra tikai no labākā. Par babassū riekstu eļļu.
Gudro vecāku ziepēs tiek izmantota nevis tik ierastā kokosriekstu
vai palmu kauliņu eļļa, bet gan babassū riekstu eļļa. Visas
trīs šīs eļļas ziepēs pilda vienu un to pašu funkciju –
veicina putu veidošanos un nodrošina to, ka ziepes mazgā. Bez
vienas no augšminēto eļļu izmantošanas ziepju mazgāšanas
efektivitāte ir ļoti apšaubāma.
Tad kāpēc Gudro vecāku ziepēs tiek izmantota visdārgākā no vajadzīgām eļļām, kuru reizē dēvē par kokosriektu eļļu bāgātniekiem? Kādas tad ir no Amazones mežos augušo babassū riekstu spiestās eļļas priekšrocības?
1. Babassū riekstu eļļa ir vieglāka par kokosriekstu vai palmu kauliņu eļļu, tā vieglāk uzsūcas caur cilvēka ādu, neizraisa taukainības sajūtu un nenosprosto ādas poras;
2. Babassū riekstu eļļas smarža ir absolūti neitrāla, lai neteiktu, ka tās vispār nav. Tamdēļ pilnīgi neitrālajās Gudro vecāku ziepēs tā ir ideāla sastāvdaļa;
3. Babassū riekstu eļļā ir 173 reizes vairāk dabiskā antioksidanta, E vitamīna, kas aizsargā ādu no brīvajiem radikāļiem un nostiprina imūnsistēmu;
4. Babassū riekstu eļļai piemīt dabīga antibakteriāla iedarbība un tādēļ, Gudro vecāku ziepēm nav jāpievieno nekādas citas antibakteriālas vielas, kā to darīju senāk, vārot tās kumelīšu novārījumā.
5. Babassū riekstu eļļa ierobežo piņņu un blaugznu veidošanos.
Šie ir tie būtiskākie iemesli kāpēc es savās visneitrālākajās un manuprāt vislabākajās ziepēs izmantoju eļļu no Amazones mežos augušajiem riekstiem.
“Grēta” par cietajām ziepēm!
Lai arī kroņgripa ir aizēnojusi globālo sasilšanu un Grētas
ceļojumus ar jahtu pa jūrām un okeāniem, ziepju vārītāju un
darinātāju vidū uzņem apgriezienus šķidro ziepju noliegšana.
Tā
kā lielākā daļa ziepju vārītāju šķidrās ziepes vienkārši
neprot, nevar vai nav ieraduši vārīt, tad nav jau grūti
izturēties pret tām noraidoši. Taču jāatzīst kā ir, šķidrās
ziepes tik tiešām radītas lielražotāju peļņas kāres dēļ, jo
no ziepēm tur pat smaka nav palikusi, toties šo izstrādājumu
lielāko daļu sastāda tāds visai izplatīts ķīmiskais
savienojums, kā H2O, iepakots plastikāta traukā ar
pumpīti.
Lai arī es esmu tas ziepnieks, kurš tuvākajā laikā piedāvās savas ziepes ne tikai cietā, bet arī mīkstā un šķidrā veidā nevaru noliegt, ka :
1. Šķidrās ziepes Latvijā parasti ir sintētiski izstrādājumi, kurus ar ziepēm vieno tikai nosaukums. Industriāli ražotās šķidrās ziepes no ziepēm ir stipri tālāk, kā krējuma izstrādājums no krējuma.
2. Cietajām ziepēm parasti nav plastikāta iepakojuma;
3. Cietās, mājās vārītas ziepes atšķirībā no industriāli ražotajām šķidrajām “ziepēm” dabā bioloģiski sadalās;
4. Cietās ziepes ādu un virsmas attīra vismaz tikpat labi, kā škidrās “ziepes”;
5. Mājās vārītās cietās ziepes ir ekonomiskākas par šķidrajām “ziepēm”;
Protams, arī industriāli ražotās cietās ziepes, par tādām var nosaukt tikai tādēļ, ka birokrātiem ir maza saprašana par to ar ko atšķiras amatniecisks izstrādājums no rūpnieciska. Attiecīgi gan šķidrās, gan arī cietās ziepes, kas tiek ražotas industriāli, izmanto sintētiskās izejvielas pie vismazākās iespējas, ja tādu iespēju nav, tad izmanto vislētākās pieejamās izejvielas un mākslīgos aromatizatorus.
Nobeigumā jāsaka tā, ka lai arī esmu cieto ziepju piekritējs, nevaru ignorēt to, ka ziepju industrija ir pieradinājusi cilvēkus pie sintētiska, videi nedraudzīga taču ražotājam peļņu nesoša un ērta produkta, ko daudzi dēvē par šķidrajām ziepēm. Un tamdēļ, tuvākajā laikā parādīsies gan šķidrās ziepes gudriem vecākiem, gan mīkstās ziepes ar nīma eļļu un priežu darvu, gan arī šķidrās antikroņa ziepes.
Nīma eļļas spēks
Jaunais gads mums iesācies ar pircēju jautājumiem par nīma eļļu.
Kas tā tāda, kāpēc tā mums pie darvas ziepēm klāt ir likta.
Tad nu neliels stāsts par Nīma eļļu, ko iegūst no koka
(Azadirachta indica), kas ir izplatīts Indijā un Pakistānā,
visbiežāk no tā mizas, lapām vai sēklām. Lai arī Latvijā nīms
daudziem nav zināms, tā produkti jau gadu simtus ar labiem
rezultātiem tiek izmantots ajūrvēdas medicīnā. Nīma eļļa ir
viens no tiem.
“Sarva roga nivarini” jeb “tāds, kas dziedina visas slimības” – tā reizēm dēvē nīma eļļu un šis ir tas gadījums, kad tas, kas der visam, tiešām arī der visam, pateicoties šī auga aktīvajām vielām (sastāvdaļām). Nīma eļļu iesaka ekzēmas ārstēšanai, psoriāzes simptomu minimizēšanai, aknes un sausas ādas problēmu mazināšanai. Pēdējā no uzskaitītajām īpašībā, ir tā, kādēļ nīma eļļas ziepes var ieteikt tiem, kam ir gan psoriāzes simptomi, gan arī sausa āda, jo ar vienām ziepēm sanāk noķert divus zaķus. Taču tas, protams, nav viss. Nīma lapas izmanto arī, lai pazeminātu cukura līmeni un normalizētu asinsspiedienu, tajos esošos antioksidantus – cīņai pret brīvajiem radikāļiem; sēklu eļļu izmanto kā kukaiņu atbaidītāju un dezinfektantu. Miza palīdz cīnīties ar zobu aplikumu.
Nīma eļļai ir
specifiska smarža, taču ziepēs tā nav uzkrītoši jūtama, ja to
sastāvā ir ēteriskās eļļas, vai, kā mūsu ziepju gadījumā -
darva. Kopā ar priežu darvu, nīma eļļas ziepes var apvienot
labākās nīma eļļas un darvas īpašības ādas tīrības
uzturēšanā.
Vienu lietu gan vajadzētu ņemt vērā. Nīma
eļļu kategoriski nevajadzētu dzert vai savādāk iekšķīgi
lietot grūtniecēm.
Tautas ticējumi par ziepēm un to vārīšanu
Ziepju darināšana izsenis bijusi latviešu mājsaimniecības nodarbe. To apliecina daudzas parunas un ticējumi par ziepju vārīšanu. Neliels skaits šo parunu un ticējumu ir apkopoti šajā lapā. Sēlijas ziepnīcā šos ticējumus neuztver burtiski, taču ir lietas, kas tiek ievērotas.
Ja gadās ieiet mājās, kur ziepes vāra, tad jāsaka: "Galodiņu taisi!" Citādi vārītājs dusmīgs, jo ziepes iznāks mīkstas.
Ja ziepes vāra un ja gadās ciemiņam tai laikā nākt, tad ienākot tam jāsaka: "Vai ķieģeļus sit?" Tad ziepes labas izdodas.
Ja ziepes vāra vecā mēnesī, tad tās jūk ārā.
Ja, ziepes vārot, kāds prasa: "Ko tur dari?" Tad nevar teikt, ka ziepes vāra, nedz arī citu ko šķidru, bet jāsaka: "Ķieģeļus dauzu", jo tad tiekot cietas ziepes.
Jāmazgājas ar miroņa ziepēm (ar kurām mironis mazgāts), tās esot veselīgas.
Kad sausā laikā ziepes paliek slapjas, tad gaidāms lietus.
Kad ziepes vāra, tad jārunā tikai par ķieģeļu vārīšanu, tad viņas labi izdodas.
Kad ziepes vāra, tad katlā jāmet pakavs, jo tad ziepes ir cietas kā pakavs.
Kad ziepes vāra, tad nedrīkst prasīt: "Vai putru vāri?" citādi ziepes neizdosies. Ja tomēr kāds tā jautājis, tad jāatbild: "Ķieģeļus situ."
Kad ziepes vāra un atnāk ciemiņš, tad ciemiņam jāsaka, ka atnācis ar ķieģeļiem, tad ziepes būs cietas. Ja ciemiņš saka, ka atnācis ar biezputru, tad ziepes būs šķidras.
Kad ziepes vāra, tad vajag smieties, lai tās būtu baltas un labi putotu.
Kad ziepes vārot, viņas jāsauc par oļiem, tad viņas paliek cietas; bet ja tās sauc par putru, tad viņas nesarec.
Lai ziepes neizkūsētu, tad jāmazgā katls no augšas uz leju un tad jāiesviež mazgājamā lupata, kas kādu laiciņu jāpatur.
Nesaka, ka ziepes vārās, bet saka, ka oļi strādā.
Pie ziepju vārīšanas nedrīkst iet sieviete mēnešziedu laikā, tad ziepes neizdodas.
Pie ziepju vārīšanas nevajaga aizbilst: "Ko tur vāri, putru vai ?", tad ziepes neizdodas.
Tās ziepes ar kurām mironis mazgāts, lietā kaulu sāpju dziedēšanai.
Ziepes ar kurām mironis mazgāts, ir derīgas zāles ēdēm un dažādām ādas slimībām.
Ziepes jāvāra jaunā mēnesī, jo tad tās žūstot nesaraujas.
Ziepes jāvāra jaunā mēnesī, lai ātri nedilst.
Ziepes jāvāra vecā mēnesī, tad labāk puto.
Ziepes jāvāra jaunā mēnesī, tad nesaraujas.
Ziepes jāvāra katlā ar baltu iekšu, tad tās baltākas.
Ziepes jāvāra pilnā mēnesī, tad tās labi iznāk.
Ziepes jāvāra jaunā mēnesī; vecā mēnesī vārītas ziepes ātri izdilst.
Ziepes vajagot vārīt jaunā mēnesī, tad labas izdodoties.
Ziepes vārot, jāsaka: "Ķieģeļus sit", tad iznāk cietas ziepes.
Ziepes vārot, nedod un neatņem dievpalīgu.
Ziepes vārot, nelaiž bērnus klāt, lai bērni ziepju nenošļapst.
Ziepes vārot nedrīkst putras vārdu minēt, bet vārītājam jājautā: "Kā oļi labi strādā?" tad ziepes būs cietas kā oļi.
Ziepes vārot, podā iemet pus zirga pakavu, lai ziepes pāri nekūs.
Ziepes vārot, podā vajag ielikt galodiņu, tad sarecēs cietas ziepes.
Ziepes vārot saka: "Priekulieši ar oļiem brauks."
Ziepju vārīt sieviete nedrīkst iet mēnešziedu laikā, tad ziepes neizdosies.
Aplūkojot šīs parunas un ticējumus redzam, ziepju vārīšana nebija nemaz tik vienkārša lieta un ka no seniem laikiem augsti tika vērtētas tās ziepes, kas ir cietas, putojošas un nedilstošas.
Arī Britu salās ir amatniecība! Un tā pat attīstās!
Anglijas amatniecības padome ir nopublicējusi pagājušajā gadā
veikto pētījumu par amatniecības tirgu Lielbritānijā. Visu laiku
domāju, ka cilvēki ar rokām prot strādāt Dienvidu un Austrumu
Eiropā, taču izrādās, ka vēlme pēc patiesām lietām ir
sastopama arī industrializētās un ķimizētās pasaules valstīs,
kur svaigs gaiss un rēns klusums iestājas tikai pandēmiju brīžos.
Protams, var gadīties, ka lielākā daļa britu amatnieku, savās
mājās runā poliski, lietuviski vai latviski, taču statistikās
viņi atspoguļojas kā Albionas iedzīvotāji.
Pētījums tika
veikts, tad kad kroņvīrusa pandēmija eiropiešiem un latviešiem
pat sapņos nerādījās, tālajā un kārtējās pirmskrīzes laikā.
Izrādās, ka 73% Lielbritānijas pieaugušo iedzīvotāju 2019.gadā
ir nopirkuši vismaz 25 miljonus amatniecības izstrādājumu. Un
pats interesantākais, ka vairāk nekā 32% pircēju ir jaunāki par
35 gadiem. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Britu salās būs
pieprasījums pēc amatniekiem un to darinājumiem.
Lai gan starp Britu
salām un Amerikas kontinentu ir lieli ūdens plašumi un diezgan
lieli pasta izdevumi, briti gana veiksmīgi pārdod savus
amatniecības izstrādājumus arī ASV. 2,5 miljoni ņujorkiešu un
1,7 miljoni Losandželosas iedzīvotājus ir 2019.gadā nopirkuši
kādu ar rokām darinātu izstrādājumu no miglainās Albionas. ..un
pats interesantākais, ka vēl 6,9 miljoni šo ASV pilsētu
iedzīvotāju būtu ar mieru pirkt kaut ko labu un interesantu no
britiem. Ja jau briti var ko tādu dabūt gatavu, tad Latvijas
amatniekiem pats Dievs ir vēlējis pārdot savus darbus uz tālajiem
aizjūras štatiem.
Vienā lietā gan briti mani nepārsteidza.
Viņi tāpat kā kārtīgi latvieši mīl skatīties, kā ūdens tek,
uguns deg un kā cilvēki strādā. Vismaz 20% no pieaugušajiem
britiem ar lielu prieku apmeklētu tā saucamās amatnieku
meistarklases un demonstrācijas. Tik vien nezinu, viņi to vēlas,
lai iemācītos kaut ko vai arī, lai vienkārši, viņuprāt,
interesanti pavadītu savu brīvo laiku.
Pētījums rāda, ka
lai arī būtiski pieaug amatniecības darinājumu pirkumi internetā,
nu jau sasniedzot 10,3 miljonus britu pircējus, pagaidām lielākā
daļa britu amatniecības izstrādājumus iegādājas tiešā un
nepastarpinātā veidā no paša amatnieka.
Tas īsumā par
britiem, amatniecību un tās tendencēm šajā salu valstī. Taču,
ja kādam interesē sīkāki dati un informācija, tad ar 112 lpp
dokumentu var iepazīties šeit -
https://www.craftscouncil.org.uk/content/files/CC-Market_for_Craft-Final.pdf
.