14.augusts Ķemeru svētku 20gadības svinību tirdziņš.
Sen, ļoti sen nebij stāvējis zem debesīm un tirgojis savas
ziepes. Lai ccik tas dīvaini nebūtu, bet tirdziņu epopeja man nav
beigusies dēļ kroņgripas, kas klejo pa pasauli un Latviju, tā ir
mana personīgā izvēle.
Tad kad sāku savu Sēlijas ziepju
projektu, tad svarīgi bija tirdziņi, lai cilvēki redzētu manas
ziepes, taptu uzrunāti un tās izmēģinātu. Bet tagad, vairāk kā
padsmit, gadu senais projekts neprasa atrādīties, tagad cilvēki ne
tikai zin manas ziepes un tās ir izmēģinājuši, daudzi cilvēki
ir ne tikai redzējuši pašas ziepes un baudījuši to lietošanu,
bet arī ir raudzījuši pašu ziepju vārīšanas procesu. Tādēļ
pamazām to tirdziecības procesu digitalizēju, un šobrīd dēļ
visiem ierobežojumiem cilvēki internettirdzniecību uztver stipri
nesāpīgi un pat pozitīvi. Arī ziepju iepakojums nekādi nesekmē
tiešu ziepju tirgošanos tirdziņos.
Taču visām lietām,
parādībām un padarīšanām mēdz būt izņēmumi, un labi ja šie
izņēmumi ir patīkami, un pat priecīgi. Viens šāds patīkams
izņēmums bija Ķemeros rīkotā Ķemeru svētku tirdziņš,
tirdziņs kurā netika dalīti ne viesi ne arī dalībnieki,
tirdziņš, kuru organizēja Irēna
Romanovska, kopā ar Ķemeru Nacionālā parka fondu. Un tā kā
tagad Ziepnīca un es rezidējam Ķemeros, tad pats liktenis man
lēmis piedalīties šajā pasākumā. Laiks bija labs, ļaudis bija
izsalkuši pēc pasākuma, un bija jau iesildīti ar Ķemeru parka
atklāšanas pirmo dienu. Tā, ka ziepes ar prieku ceļoja no manis
pie pircējiem.