Ziepju vārīšana Ķemeru parkā.

Šajā augusta 12.dienā Ķemeru sanatorijas parkā notika ne ta ķemernieku dienas, ne ta neīstie Ķemeru svētki, jo īstos tagadiņ rīkojot valstspilsētas atbildīgie personāži un nevis paši ķemernieki, ne ta arī amatnieku vai ziepnieku dienas Ķemeros. ..bet katrā gadījumā Ķemeru sanatorijas parkā notika pasākums, kurā pēc ļoti ilgiem laikiem ziepes vārīju publiski, skatītājiem un klausītājiem par prieku un labpatikšanu. Laiks bija ļoti labs, un telts arī tik balta un plīvuraina, ka ne tikai ziepes vārīt, bet arī līgavu pušķot un aplaimot varēja.

Rādīju un stāstīju Saimniecības ziepju tapšanu, jo tās ir vispacietīgākās ziepes bez kādas cimperlēšanās. Un ja kādu laiku ziepes publiski nav vārītas, tad tās bija vislabākā izvēle publiskām izdarībām. Jāsaka kā ir, tik maz skatītāju un klausītāju nebiju gaidījis. Savulaik pie ziepnieka cilvēki brauca autobusiem, bet šo sestdien Ķemeros tos klausītājus un skatītājus varēja sastādināt pāris rindās pa ducim. Tas laikam aiz to, ka Ķemeri nav Sēlijā.

Taču varbūt tieši tādēļ, šoreiz Saimniecības ziepes iznākušas ir tik lieliskas, ka pat pašam mazgāties ar tām ir patīkami, ..bet varbūt tas bija aiz to, ka minerālūdens bija no Ķirzaciņas un nevis no Lūžņu grāvja.

Vispār jau pasākums bija jauks un patīkams, taču pēdējie, divdesmitie, pašu ķemernieku rīkotie Ķemeru svētki manās acīs nav pārspēti gan omulības, gan arī kopības sajūtas ziņā.

Nav komentāru

Komentēt