Mazgā, saudzē un nesausina ādu. 
 Puto pat cietā ūdenī.
Tradicionālas, mājās vārītas ziepes. Sastāvā 0% sintētisko vielu.


Tauki, sārms un labs ūdens Ziepnīcas katlā pārvēršas par lieliskām ziepēm.


Izsenis Latvijā pie ziepēm tikuši, cūku vai liellopu taukus vārot kopā ar "ziepju zālēm" jeb "ziepjakmeni" (tie ir šajā procesā nepieciešamā sārma – nātrija hidroksīda – vēsturiskie nosaukumi). Mātes savas zināšanas un prasmes nodeva meitām, tāpēc kopš bērna kājas viņas zināja, kas un kā jādara. Man vajadzēja krietnu laiku, lai nonāktu līdz savām ziepju receptēm. Veļas un saimniecības ziepju sastāvs ir vienkāršs, turpretim ķermenim domātās "jākonstruē" no vairākiem komponentiem, lai viena sastāvdaļa dotu sinerģisko labumu, kopā ar citu ziepju sastāvdaļu.

Uz iepakojuma izlasot rūpnieciski ražotajās ziepēs ietilpstošo vielu sarakstu, redzams, ka tur ir ļoti daudz sintētikas. Savukārt Ziepnīcā darinātajās ziepēs ir 100% dabīgas izejvielas, lielākoties cūku, liellopu, kokosriekstu tauki, dažkārt arī rapšu eļļa.

Lai uzvārītu ziepes, neskaitot taukvielas ir vajadzīgs arī sārms. Šķidrajām vai mīkstajām ziepēm, nepieciešams kālija hidroksīds, cietajām – nātrija hidroksīds (tautā dēvēts par ziepjakmeni).

Ziepes nevar uzvārīt bez ūdens, un tam ir gana liela nozīme ziepju vārīšanas rezultātā. Un nevar zināt vai ūdens sastāvs svarīgāks ir vārot ziepes, vai darinot vīnu vai arī brūvējot alu. Cietā ūdenī vārītās ziepes puto un mazgājas atšķirīgi no tā kā tās mazgājas ja vārītas mīkstā ūdenī. Eksperimentāli ir pierādījies, ka Ķemeru minerālūdens ir ļoti atbilstošs, lai vārītu ziepes ar labu putošanu un mazgāšanu pat jūras ūdenī.

Kā redzams, tad ziepnieks vārot ziepes dažādās proporcijās izmanto dažādas dabiskās taukvielas, ūdeni un sārmu.

..un jo labāks garastāvoklis ziepniekam, jo ilgāk kalpo izvārītās ziepes.