Tautas ticējumi par ziepēm un to vārīšanu

Ziepju darināšana izsenis bijusi latviešu mājsaimniecības nodarbe. To apliecina daudzas parunas un ticējumi par ziepju vārīšanu. Neliels skaits šo parunu un ticējumu ir apkopoti šajā lapā. Sēlijas ziepnīcā šos ticējumus neuztver burtiski, taču ir lietas, kas tiek ievērotas.

Ja gadās ieiet mājās, kur ziepes vāra, tad jāsaka: "Galodiņu taisi!" Citādi vārītājs dusmīgs, jo ziepes iznāks mīkstas.

Ja ziepes vāra un ja gadās ciemiņam tai laikā nākt, tad ienākot tam jāsaka: "Vai ķieģeļus sit?" Tad ziepes labas izdodas.

Ja ziepes vāra vecā mēnesī, tad tās jūk ārā.

Ja, ziepes vārot, kāds prasa: "Ko tur dari?" Tad nevar teikt, ka ziepes vāra, nedz arī citu ko šķidru, bet jāsaka: "Ķieģeļus dauzu", jo tad tiekot cietas ziepes.

Jāmazgājas ar miroņa ziepēm (ar kurām mironis mazgāts), tās esot veselīgas.

Kad sausā laikā ziepes paliek slapjas, tad gaidāms lietus.

Kad ziepes vāra, tad jārunā tikai par ķieģeļu vārīšanu, tad viņas labi izdodas.

Kad ziepes vāra, tad katlā jāmet pakavs, jo tad ziepes ir cietas kā pakavs.

Kad ziepes vāra, tad nedrīkst prasīt: "Vai putru vāri?" citādi ziepes neizdosies. Ja tomēr kāds tā jautājis, tad jāatbild: "Ķieģeļus situ."

Kad ziepes vāra un atnāk ciemiņš, tad ciemiņam jāsaka, ka atnācis ar ķieģeļiem, tad ziepes būs cietas. Ja ciemiņš saka, ka atnācis ar biezputru, tad ziepes būs šķidras.

Kad ziepes vāra, tad vajag smieties, lai tās būtu baltas un labi putotu.

Kad ziepes vārot, viņas jāsauc par oļiem, tad viņas paliek cietas; bet ja tās sauc par putru, tad viņas nesarec.

Lai ziepes neizkūsētu, tad jāmazgā katls no augšas uz leju un tad jāiesviež mazgājamā lupata, kas kādu laiciņu jāpatur.

Nesaka, ka ziepes vārās, bet saka, ka oļi strādā.

Pie ziepju vārīšanas nedrīkst iet sieviete mēnešziedu laikā, tad ziepes neizdodas.

Pie ziepju vārīšanas nevajaga aizbilst: "Ko tur vāri, putru vai ?", tad ziepes neizdodas.

Tās ziepes ar kurām mironis mazgāts, lietā kaulu sāpju dziedēšanai.

Ziepes ar kurām mironis mazgāts, ir derīgas zāles ēdēm un dažādām ādas slimībām.

Ziepes jāvāra jaunā mēnesī, jo tad tās žūstot nesaraujas.

Ziepes jāvāra jaunā mēnesī, lai ātri nedilst.

Ziepes jāvāra vecā mēnesī, tad labāk puto.

Ziepes jāvāra jaunā mēnesī, tad nesaraujas.

Ziepes jāvāra katlā ar baltu iekšu, tad tās baltākas.

Ziepes jāvāra pilnā mēnesī, tad tās labi iznāk.

Ziepes jāvāra jaunā mēnesī; vecā mēnesī vārītas ziepes ātri izdilst.

Ziepes vajagot vārīt jaunā mēnesī, tad labas izdodoties.

Ziepes vārot, jāsaka: "Ķieģeļus sit", tad iznāk cietas ziepes.

Ziepes vārot, nedod un neatņem dievpalīgu.

Ziepes vārot, nelaiž bērnus klāt, lai bērni ziepju nenošļapst.

Ziepes vārot nedrīkst putras vārdu minēt, bet vārītājam jājautā: "Kā oļi labi strādā?" tad ziepes būs cietas kā oļi.

Ziepes vārot, podā iemet pus zirga pakavu, lai ziepes pāri nekūs.

Ziepes vārot, podā vajag ielikt galodiņu, tad sarecēs cietas ziepes.

Ziepes vārot saka: "Priekulieši ar oļiem brauks."

Ziepju vārīt sieviete nedrīkst iet mēnešziedu laikā, tad ziepes neizdosies.

Aplūkojot šīs parunas un ticējumus redzam, ziepju vārīšana nebija nemaz tik vienkārša lieta un ka no seniem laikiem augsti tika vērtētas tās ziepes, kas ir cietas, putojošas un nedilstošas.