MĀJĀS VĀRĪTAS ZIEPES NESAUSINA ĀDU!

Reizēm uznāk periodi, kad satieku ļaudis, kuri visā nopietnībā jautā, vai manis vārītās ziepes sausina ādu. Nezinu ar ko to izskaidrot, vai ar kādu kārtējo televīzijas reklāmu, vai mēness fāzēm, vai sintētisko mazgāšanas līdzekļu ražotāju „pētījumiem”. Taču mēģināšu dalīties savā viedoklī, kāpēc mūsdienās pareizi un tradicionāli vārītas ziepes nesausina ādu. Protams, manas pārdomas vispirmām kārtām attiecas uz manām ziepēm, arī uz citām mājās vārītām ziepēm un nevis visādiem izstrādājumiem no sintētikas un glicerīna vai citiem spirtiem un surogātiem.

Viens no iemesliem, kāpēc ziepes sausinot ādu esot tas, ka tās esot sārms.  Laikam jāsāk no tā, ka ziepes nav sārms, lai gan bez sārma palīdzības ziepes iegūt nevar. Lai iegūtu vai pareizi uzvārītu ziepes ir nepieciešamas vismaz trīs lietas : tauki, ūdens un sārms; ja mums ir vismaz šīs trīs sastāvdaļas, var sanākt ziepes, ja nav kaut vai vienas no tām, nekādas ziepes nesanāks, lai ko mums arī kāds nestāstītu. Ja uz šo jautājumu skatās no ķīmijas skatupunkta, tad ziepes vispirmām kārtām ūdens vidē ir virsmas aktīvā viela, un otrām kārtām ir nevis sārms, bet gan taukskābes sāls, kas tiek iegūts taukiem reaģējot ar sārma šķīdumu.

Tad kāds pamats ir mītam par to, ka ziepes ir sārms un sausina ādu? Domāju, ka tam ir vairāki iemesli. Vienu ir radījis gandrīz 400 gadus sens notikums Parīzē, kad Franču karalis Ludviķis Četrpadsmitais, saukts arī par Saules Karali / Nezin, kāpēc ne par Pārgalaktisko Augstību/ pavēlēja trijiem no septiņiem Parīzes ziepniekiem saīsināt augumu par galvastiesu, jo viņu vārītās ziepes esot sausinājušas un kairinājušas Augstības ādu. Vai tā varēja būt? Domāju, ka jā, jo ziepnieki tika noslaktēti, tātad vismaz 50% patiesības šai teiksmā ir. Domāju, ka arī atlikušie 50% no stāstītā varētu pat atbilst vēsturiskai patiesībai, jo tanīs laikos ziepju vārīšana vairāk līdzinājās nevis amatam, bet gan mākslai, jo ziepju daba, to ķīmiskais sastāvs un sapratne par ziepju radīšanas procesu nepastāvēja. Atšķirībā no mūsdienām, 400 gadus senāk ziepju gatavību noteica ar mēles vai, Parīzes gadījumā ar galvas palīdzību, vajadzīgās vielu proporcijas tika noteiktas uz aci eksperimentālā kārtā un nodotas no paaudzes uz paaudzi bez kādas būtiskas izpratnes par lietu patieso dabu un savstarpējo iedarbību. Šajā gadījumā Ludviķis Četrpadsmitais kļuva par eksperimenta upuri, ja ne viņš, tad tie giljotinētie ziepnieki gan. Bet eksperiments bija noticis un rezultāts arī bija. Ja ziepnieks rūpējas par sava darba augļiem un nav viņam nav vienaldzīgs lietotāju vai paša liktenis, tad mūsdienās šāda situācija nav iespējama, jo ziepniekiem vai ziepniecēm ir stipri skaidrāks priekšstats par ziepju tapšanas procesu, pastāv tāda elementāra lieta kā sārmu kalkulatori, ziepju receptūra, kurā skaidri un gaiši ir aprēķināts un uzrakstīts, cik daudz un kādu vielu jāliek klāt ziepju vārīšanas procesā. Katrā gadījumā es stingri pieturos pie tā kādas proporcijas ir sarēķinātas. Pat vairāk, mājās vārītajās, tauku vai eļļu ir vairāk nekā būtu nepieciešams ziepju tapšanai, tas nozīmē, ka nav iespējama situācija, kad ziepēs būtu neizreaģējis sārms. Šādi tas ir ar pareizi mājās vārītām roku ziepēm. Tā saucamie liekie tauki tiek ziepēs vairāku iemeslu dēļ, bet viens no svarīgākajiem ir kā reizi šis, lai ziepes nesausinātu ādu un vismaz nekaitētu tai.  

Manuprāt otrs iemesls mītam par to, ka ziepes sausina ādu ir vecās labās veļas vai saimniecības ziepes. Ja parastajās mājās vārītajās  ziepēs tauku vienmēr ir nedaudz par daudz nekā nepieciešams, lai rastos ziepes, tad veļas ziepēs ir otrādi. Veļas ziepes vārot, parasti pievieno pāris procentu vairāk sārma nekā vajadzīgs ziepju tapšanai, un tamdēļ tajās parasti ir liekais sārms. Bet tās taču ir veļas ziepes, un nevis ķermenim, rokām vai sejai domātās! Veļas ziepes strādā ne tikai kā virsmas aktīvā viela, bet arī kā vājš netīrumu šķīdinātājs. Un tamdēļ ar veļas ziepēm nevajag mazgāt rokas, sejas, ķermeni, tamdēļ tās vislabāk mūsdienās izmantot vilnas apģērba mazgāšanai un nevis sejas krāšņumam.

Trešais iespējamais mīta cēlonis par to, ka ziepes sausina ādu ir tie modīgie, cauri un ne tik cauri spīdīgie smukziepīšu izstrādājumi no glicerīna un sintētikas. Visiem laikam ir zināms, ka glicerīns mitrina ādu, taču ne visiem zināms tas, ka šī mitrināšana notiek divos gadījumos, ja izstrādājumā ir ne vairāk par 20% no glicerīna, un gaisa mitrums ir ne mazāks par 60%. Ja glicerīna ir vairāk, vai gaiss ir sausāks, glicerīnam vairs nepietiek ar to mitrumu kas ir gaisā. Glicerīns, protams, turpina piesaistīt mitrumu, taču šādā gadījumā nevis no gaisa, bet no miesas dziļākiem slāņiem. Tas nozīmē, ka glicerīna ziepju izstrādājumi sausina ādu un ir kaitīgi tai, lai cik tie smuki arī neizskatītos. Šis gadījums ir tas, par ko senie sēļi teica tā – „Kas par daudz, tas par skādi”. Jāsaka kā ir, varbūt tieši tamdēļ mājas apstākļos neviens ziepnieks nevāra glicerīna izstrādājumus; tos iegūst pārkausējot industriāli ražotās tā saucamās „ziepju masas”. Tā kā cilvēkiem nereti ir maza saprašana par ziepēm un to patieso dabu, tad to, kas sakāms par šiem smukziepīšu izstrādājumiem, nereti nepamatoti attiecina arī  uz tradicionāli vārītajām ziepēm. ..lai šādas situācijas mazinātu, es te arī rakstu.

Ceturtais lielais pamats mītam par ziepju sausinošo dabu ir dažādu specifisko ziepju izmantošana tad kad vajag un tad kad ne. Kā piemēru minēšu Darvas ziepes, kas ir stipri ādu sausinošas ziepes. Bet ādu sausina nevis ziepes kā tādas, bet gan ziepēs esošā darva, attiecīgi šīs ziepes vajadzētu lietot tikai tad, kad citas ziepes vairs neder, un pat šādā gadījumā ar apdomu, un nevis kā nereti mūsdienās – iesnas ar antibiotikām ārstē. Darvas ziepes šajā gadījumā kalpo kā piemērs no Ziepnīcas ziepju klāsta, un tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc es ilgu laiku centos tās nevārīt. Bet ceru, ka cilvēki zina, ko un kāpēc viņi izmanto specifiskos gadījumos.

Un laikam pēdējais piektais iemesls ir mītiskais neitrālais 5.5ph par ko reklāmās no visām pusēm ļautiņus zombēja. Ziepes kā jau taukskābes sāls, mazgājot uzvedās kā divdabis, kam viens molekulas gals ir viegli skābs, otrs sārmains, un kopumā ziepju pH var novērtēt ar cipariņu 8. Kas, kā izrādās, varbūt nav matemātiski vidējais pH cipariņš un nav vidējā temperatūra slimnīcā, bet ir gana atbilstošs, jo ja jums ir normāla, vesela āda bez kosmētiskiem defektiem, tad tādai ādai ziepju pH līmenis ir nenozīmīgs. Vesela āda pati nosaka un saglabā savu pH līmeni. Kopā ar netīrumiem mēs ar lielu ūdens daudzumu nomazgājam arī ziepes. Ūdenim arī piemīt savs pH, kas parasti ir apzīmējams ar cipariņu 7, un arī tas stipri ietekmē jebkuru ziepju pH. Vienlaikus vēl jāatgādina, ka viens no mūsdienu cilvēku slimību iemesliem ir skābju un sārmu attiecību līdzsvara izmaiņas organismā. Mēs esam pārāk skābi. Stress un pārtikā lietotie produkti (kafija. majonēzi, kečups, šokolāde, alkohols,  u.c.)  veicina skāba pH līmeņa veidošanos organismā. Diemžēl, šie produkti nereti  sastāda 8O% no mūsu uztura. Un attiecīgi, sārmainas vides uzturēšana ir organisma svarīgākā bioloģiskā funkcija. Tā ka mīļie cilvēki, domāsim ar savu galvu un neņemsi vērā to, ko mums cenšas ieborēt visādi reklāmisti un influienceri!

Protams, ir vēl citi ne tik tipiski iemesli stāstiem par ziepju sausinošo iedarbību uz ādu. Taču tie vairs nav tik populāri pekstiņi, un tos šobrīd neiztirzāšu. Domāju, ka esmu pietiekami izklāstījis par tiem iemesliem, aiz ko ziepes tiek nepamatoti apvainotas tajā, ko tās nemaz nenodara. Bet ja ne, tad rakstiet, zvaniet, jautājiet, gan jau ar visu tiksim skaidrībā!

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.